Digitālas konferences kopsavilkums.

Pēdējā digitālā satura konference, ko apmeklēju, bija lieliska.

Pirmkārt tāpēc, ka tā notika viesnīcā, kurā ir automātiskais apavu tīrītājs. Es pateicos Dievam katru reizi, kad konferences notiek tieši tur un ticiet man, Dievam pateikties sanāk diezgan bieži.

Mani pārsteidza cilvēku skaits –  ierasto dažu simtu vietā mēs bijām labi ja 70, sākumā tas liek justies kailam, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka neliela intimitāte šādai konferencei nāk tikai par labu.

Pirmais runātājs (un arī konferences saimnieks), Igaunijas pārstāvis. Īsais spriedums – wow. Tiešām neatpaliek no Ilvesa, kuram ir tendence ne tikai sausam iznākt no ūdens, bet pa ceļam vēl paspēt kļūt par dj Rīgas kafejnīcā. Viņa valodas raitums un tēmas pārzināšana bija patīkami atsvaidzinoša. Kā pirmais tika analizēts piemērs, kas redzēts vismaz četrās iepriekšējās konferencēs, tomēr lektoram izdevās noturēt mūsu uzmanību par 100%.

Otrais runātājs – latvietis – visu cieņu. Lai arī reizēm datus aizstāj ar nu tiešām ļoti daudz skatījumu un pilnīgi nopietni, tās nav nekādas muļķības, tomēr izdara to ar tādu pārliecību, kas atbruņo visas cipargalvas auditorijā. Latvietis droši izmanto divus neviennozīmīgus piemērus:

  • kampaņa, ko radījuši un realizējuši paši lietotāji.
  • projekts, kas bija iecerēts kā azartspēļu reklāma.

Jāsaka, ka abi piemēri bija fantastiski aizraujoši, neredzēti un tik interesanti, ka nepamanīju nevienu savu nīsto share un like vārdu, kas pēdējos pāris gadus jau tiešām uzdzen sliktu dūšu. Balansēšana uz likumiskuma robežas un aģentūras vs klienta sarunu aizkulišu citēšana panāca ļoti vērīgu auditorijas ieklausīšanos.

Trešā runātāja – Lietuvas pārstāve – neliela vilšanās, pārāk daudz we wanted to do something different un this campaign got, like, really popular bez reāla seguma, kas pieredzējušam konferenču apmeklētājam ir (labākajā gadījumā) tukša skaņa. Meitene sasodīti skaista, viņas džemperis ar raķeti – katra aģentūras cilvēka sapnis, bet tik daudz lietoja vārdus share, like, sharing, liking, campaign was a huge success, ka sāku ar acīm meklēt, kur uzpildīt ūdens glāzi, citādi viss tiešām varēja beigties ar vemšanu.

Ceturtā runātāja – Igaunija – atkal – wow. Biju nelielā šokā, iekšā atkal skaudības velniņš – nu kāpēc to izdomāja igauņi, ne mēs? Meitene fantastiski gudri pamatoja visu, parādīja tiešām neredzētu apjomīgas kampaņas piemēru. Kad viņa pateica kampaņas budžetu, mana sajūsma vienlaicīgi palielinājās un noplaka:

  • palielinājās – jo tas varētu būt aizraujoši iztērēt miljonu.
  • noplaka – jo par lielu naudu nopirkt kaut ko labu ir vieglāk.

Runājot par milzīgu naudu un kaut ko labu – konferences sākumā tika aizskarts temats, ka modē ir efektīvas un naudas ziņā ekonomiskas kampaņas, kas prasa milzīgu cilvēkresursu ieguldījumu un nav salīdzināms ar naudas ieguldījumu kampaņas veidošanā. Tendence esot, ka aģentūrām huge success piemēri bieži vien esot finansiāli neizdevīgi un nākotne var nest to, ka daļa no šo kampaņu izstrādes var notikt pie paša klienta. Padomāsim par to!

Piektā runātāja – Somija. Bez komentāriem.

Noslēdzošais – atkal konferences saimnieks – atkal apburošs. Lika padarboties mūsu smadzenēm un paskaidroja, kāpēc kosmētikas biznesā šobrīd svarīgi atvēlēt naudu tehnoloģiju attīstībai. Un es tiešām sapratu. Un novērtēju.

Neatbildēts palika jautājums – kas nogāja greizi? Atbilde – pusdienu laikā mani piesēdināja pie galdiņa ar trim svešiem cilvēkiem – es, protams, neko neteicu, bet, ja tur būtu bijušas durvis, varat iedomāties, kā es tās aizcirstu.

 

Mājās ejot vēlreiz nospodrināju kurpes.

Gaidu nākošo konferenci ar nepacietību.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *