Aiziet no pārdošanas.

Šis rīts sākas ar īsziņu.

Sveika! Mūsu aģentūrā parādījusies pozīcija, kas kā radīta Tev – vai varam aprunāties?

Šādas īsziņas mani vienmēr iepriecina un baro manu profesionālo ego. Vēl vairāk manu profesionālo ego baro manas atbildes, kas skan šādi:

Paldies par izrādīto uzticību, tomēr – man ir citi plāni, vēlu veiksmi meklējumos!

Sekundē, kad nospiežu send, pašapziņa pieaug dubultā.

Pēc 3 minūtēm saņemu nākošo īsziņu:

Alga 3k+%.

Pašapziņa iertiecas griestos. Paldies Dievam, šodien skaidras debesis.

Kad ar prātu visu apdomāju, dialogs kļūst visai interesants. Vismaz man.

Piedevām – esmu pilnīgi droša, ka šādas algas uz šādu pozīciju tirgū nav, jo krietnu laiku esmu sava sapņu darba meklējumos, tāpēc esmu bijusi uz vairākām darba intervijām, paralēli turpinot strādāt šādā pašā pozīcijā.

Pēc vairāku minūšu apdomāšanās atbildu:

Wow! Laba alga, bet lēmumu jau esmu pieņēmusi – man ir citi plāni, vēlu veiksmi meklējumos!

Mana pašapziņa izplūst pa griestos izsisto caurumu un kā rudens Ulda Stabulnieka dziesmā – apglezno visu Latviju mana profesionālā ego krāsās, kas ir pelēka, starp citu.

Uz pāris minūtēm iestājas šoka pilns klusums. Cilvēks droši vien nespēj noticēt manai atbildei tāpat kā es pirms tam viņa piedāvātās algas apmēram.

Un kādi ir Tavi plāni, ja nav noslēpums?

Ilgi domāju, vai atbildēt uz šo jautājumu. Pagaidām mans plāns ir ar godu iziet no šīs neauglīgās diskusijas un mēģināt vispār aiziet no pārdošanas un projektu vadības, lai kļūtu par tekstu autori. Tikai šajā brīdī saprotu, ka ar tādu algu pēc gada strādāšanas es varētu atlikt pietiekoši daudz, lai  pus gadu varētu vispār nestrādāt. Bet. Ir bet.

Saņemu drosmi un atbildu:

Radošā darbība un tekstu autora darbs.

Man prasa milzīgu drosmi to aizsūtīt, jo melot es negribu, bet radošā darbība pagaidām ir tikai manos sapņos.

Nezinu, ko jūt cilvēks, saņemot šādu īsziņu, man ir daži varianti:

  1. ka esmu sajukusi prātā
  2. ka manu telefonu ir nolaupījis kāds, kas ir sajucis prātā
  3. ka viņš pats ir sajucis prātā un nespēj izlasīt, kur ir mana piekrišana nekavējoties stāties piedāvātajā darbā.

Lai nu kā, pēc brīža viņš tomēr uzraksta:

Kāpēc iet prom no tā, kas tik labi izdodas?

Lūk īstais jautājums. Kāpēc iet prom no tā, kas tik labi izdodas?

 

Aiziet no pārdošanas ir tikpat grūti, cik izdzēsties no FB, saku to no savas pieredzes. Kad pirms apmēram astoņiem gadiem nolēmu, ka FB aprij manu bērniem, ģimenei un attīstībai nepieciešamo laiku, uzsāku ļoti garo izdzēšanās procesu. Skaidri neatceros cik, bet vairāk kā piecas reizes man bija jāapstiprina, ka es tiešām, tiešām vēlos izdzēst savu profilu un es tiešām, tiešām neatgriezīšos. Pašās beigās FB man laipni paskaidroja, ka saglabās manu personīgo informāciju gadījumam, ja tomēr izdomāšu atgriezties. Nezinu, vai tas ir uz mūžīgiem laikiem, kopš tās reizes nekad neesmu mēģinājusi tur vēlreiz nonākt.

Līdzīgi iet ar maniem mēģinājumiem mainīt darba sfēru: lai aizietu no pārdošanas šajā patērētāju laikmetā – ir neskaitāmas reizes sev un citiem jāskaidro, ka patiešām, patiešām esmu nolēmusi aiziet un patiešām, patiešām projektu vadība un pārdošana mani vairs neinteresē. Tas nav nejaušs atklājums vai mirkļa iegriba, tas ir lēmums, ko esmu mērķtiecīgi meklējusi personības analīzes speciālista vadībā. Pēdējās divas darba intervijas, uz kurām esmu devusies kā tekstu autore, ir beigušās ar manu atteikšanos no pārdošanas pozīcijas.

Priekšā vēl pāris intervijas. Priekšā vēl pāris cīņas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *